Jans Veisenhofs (poļu: Jan Weyssenhoff herbu Łabędź; dzimis 1774. gada 11. aprīlī, miris 1848. gada 19. maijā) bija Andzeļos dzimis poļu muižnieks un ģenerālis.
Cēlies no jau 17. gadsimtā pārpoļotās vācu Veisu dzimtas. Dienestā no 1789. gada. Karojis poļu pusē 1792. gada poļu - krievu karā, Koscjuško sacelšanās norisē, Napoleona karos (kur bija Jana Henrika Dombrovska adjutants) un Novembra sacelšanās norisē. Pēc sacelšanās sakāves izsūtīts uz Kostromu. 1833. gadā atgriezies Polijā. 1904. gadā publicēti Jana Veisenhofa memuāri.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans Veisenhofs.
